Atklāti rezultāti Autisma Pētījuma ietvaros, kas veikts Hercoga Universitātē

2017. gadā tika uzsākts pētījums, kura mērķis bija izzināt vai nabassaites asiņu infūzijas var uzlabot autisma spektra traucējumu simptomus maziem bērniem. Pēc pētījuma I un II fāzes, pētījuma rezultāti tika atklāti Pediatrijas Pētījumu datubāzē (The Journal of Pediatrics) 2020. gada jūnijā.

Sākotnējā I fāzes pētījuma stadijā tika pētīti 25 bērni ar autisma spektra traucējumiem, vecumā no 2 līdz 6 gadiem. Šajā fāzē tika secināts, ka aptuveni 70% bērnu novēroja viena vai vairāku autisma galveno simptomu uzlabošanos. Randomizētais placebo kontrolētais II fāzes pētījums, kuru vadīja Dr. Džoanna Kurtzberga un Geraldīne Davsone, tika izstrādāts, lai apstiprinātu I fāzē iegūtos atklājumus, novērojot autologo un alogēno nabassaites asiņu ietekmi uz 180 bērniem.

Bērni, kas piedalījās pētījumā, bija vecumā no 2 līdz 7 gadiem un visiem bija apstiprināts autisma gadījums bez zināmiem ģenētiskiem cēloņiem. Balstoties uz iepriekšējiem rezultātiem, pēc autologo nabassaites asiņu infūzijas, vislielākie uzlabojumi tika novēroti bērniem ar neverbālo IQ>70. Tāpēc pētījumā tika iekļauti bērni, kuru neverbālais IQ>70.

II fāzes pētījumā 60 bērniem tika dotas autologās nabassaites asinis, 60 alogēnās nabassaites asinis un vēl 60 bērniem tika dots placebo. Bērniem, kuri saņēma autologās nabassaites asinis bija jābūt 25 miljoniem šūnu uz kg bērna svara. Tie, kuriem nabassaites asinis bija mazāk, saņēma tās no HLA atbilstoša ne-radnieciska donora.

Nabassaites asiņu grupā būtiski uzlabojumi tika novēroti bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadiem, kuru neverbālais IQ>70. Īpaši uzlabojumi tika novēroti komunikācijā, acu izmeklēšanā un elektroencefalogrammā.

Kopumā, nebija lielāku ieguvumu alogēno kā autologo nabassaites asiņu pielietošanā vai otrādi. Taču ir svarīgi atzīmēt, ka autologām nabassaites asinīm ir 100% DNS saderība ar bērnu, ja nabassaites asinis tiek saglabātas privātā cilmes šūnu bankā, dzimšanas laikā, kā rezultātā šīs nabassaites asinis nodrošina perfektu saderību un ātrāku ārstēšanās uzsākšanu, ja tāda nepieciešama nākotnē.

Balstoties uz zināšanām, kas iegūtas šī pētījuma ietvaros, Dr. Džoanna Kurtzberga nesen atklāja II fāzes klīnisko pētījumu, kurā autisma simptomu ārstēšanai pielieto nabassaites audu mezenhimālās cilmes šūnas (MSC). Vairāk informācijas variet atrast šeit.

Reference:
https://parentsguidecordblood.org/en/